by

Hoteļu vēsture

Var teikt, ka hoteļu jeb viesnīcu vēsture sākās līdz ar civilizācijas sākumu, jo sava veida viesnīcas ir pastāvējušas vienmēr, jo vienmēr cilvēki ir ceļojuši un tiem bija nepieciešams kaut kur apmesties.

Sākumā šīs viesnīcas vairāk varētu definēt kā istabas, kas tika piedāvātas ceļiniekiem. Senie grieķi līdz ar to termālo pirtu radīšanu līdzās radīja vietas, kur tās apmeklētājiem apmesties un atpūsties.  Nedaudz vēlāk Senie Romieši uzbūvēja pirmās speciālās celtnes – ēkas, kurās ceļotājiem un valdības darbiniekiem bija iespējams apmesties. Vēl kādu laiku vēlāk Viduslaikos tika izveidotas pirmās apmetnes ne tikai ceļotājiem, bet arī bēgļiem, kur tie varētu palikt. Šajā laikā šīs apmešanās vietas cēla reliģiskie ordeņi, lai sniegtu pajumti tiem, kuriem tas bija nepieciešams. Ap 12. gadsimtu šādas palikšanas vietas parādījās arī Ķīnā un Mongolijā, bet Eiropa jau bija pilna ar dažāda veida ēkām, kur bija iespējams pārnakšņot.

Taču hoteļi un viesnīcas kā industrija, kā tas ir arī mūsdienās, aizsākās 15. gadsimta sākumā Francijā, kur likums paredzēja, ka šīm viesu uzņemšanas vietām bija nepieciešams izveidot reģistru, ar tiem cilvēkiem, kuri tajā ir apmetušies. Arī Anglijā ap to pašu laiku parādījās šī viesu reģistrēšanas tradīcija, kura ir starp viena no Hoteļu pirmsākumu lielvalstīm līdzās Francijai. Līdz 17. gadsimta sākumam visā Eiropā jau bija izveidojušās daudzas viesnīcas, kurām katrai bija savs nosaukums un īpaša ēdienu izvēle.

Sākot ar 19. gadsimtu, hoteļi sāka kļūt par modes lietu un kļuva par pilsētu viesu galveno apmešanās vietu. Tas galvenokārt bija pateicoties industriālajai revolūcijai, kuras rezultātā visā Eiropā un arī Amerikā sāka būvēt speciālas hoteļu ēkas.

Pirmā viesnīca, kuras numuriņi bija pilnībā aprīkoti ar privātām vannasistabām atvērās Ņujorkā, kas radīja jaunu hoteļu kvalitātes līmeni un nodrošināja, ka arvien vairāk cilvēki vēlējās palikt viesnīcās, pateicoties tam, ka tās bija tik smalki aprīkotas ar dažādām ērtībām. Vēlāk arī parādījās viesnīcas, kuras bija pilnībā aprīkotas ar elektrību, kas nebija pieejama visiem savās mājās, tādēļ cilvēki labprāt palika viesnīcās, baudot luksusa nakšņošanu.

Līdz ar pašu viesnīcu attīstīšanos radās arī pirmās skolas viesnīcu darbiniekiem – pirmā šāda skola atvērās Šveicē 1890. gadā.

Sākoties 20. gadsimtam sākās arī labklājības laikmets, kur arī viesnīcas sāka celt aizvien grandiozākas un aprīkot ar vien labākiem un labākiem pakalpojumiem. Hoteļos bez elektrības un labierīcībām sāka parādīties arī viegli pieejams siltais ūdens un to interjeri kļuva aizvien skaistāki un brīnišķīgāki. Un, ja iepriekš viesnīcas bija pilsētas arhitektūras būves, 20, gadsimtā tās sāka būvēt arī lauku apvidos, bet piedāvāja tādas pašas ērtības kā pilsētās.

Pēc Lielās depresijas un 2. Pasaules kara sākās otrais hoteļu uzplaukums, kur sāka radīt viesnīcas ar kazino pirmajā stāvā, kas mūsdienās jau ir kļuvis par Las Vegasas standartu. Vēlāk sāka rasties arī pludmaļu viesnīcas, kuras īpaši tika paredzētas tiem viesiem, kuri visu dienu grib zvilnēt saulītē pludmalēs, bet vakarā atpūsties un izgulēties luksusa numuriņos. Vēlāk, ap 1970. gadiem, parādījās arī viesnīcas, kuras bija domātas tieši biznesmeņiem.

Pēc 1980. gada bija trešais hoteļu bums, kura laikā veidojās viesnīcas, kur katra veidoja savu imidžu tā, lai tas būtu pievilcīgs konkrētai klientu grupai. Sāka rasties viesnīcas lidostu tuvumā, viesnīcas ar daudz konferenču zālēm, viesnīcas pie slēpošanas trasēm un tā tālāk. Tā radās daudz un dažādas viesnīcas, kuras bija atšķirīgas ne tikai savos izmēros un izcenojumā, bet arī to tēmās un klientu mērķauditorijās.